|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniega meitene. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz sniegā veidoju,es skaistu meiteni
Un iemīlēju to,kaut mājās līdzi ved.
Pie viņas paliktu,tik žēl,ka kļuva vēss.
Man skumji palika,ka neesmu salatēvs.
Kad tumšā vakarā kāds logā klauvējās
Es acis atvēru,sirds krūtīs sarāvās.
Tur redzu viņa stāv un acis kvēlot kvēl,
Tad pēkšņi kļuva man tik ļoti viņas žēl.
Es durvis atvēru,to iekšā ielaidu,
Pie sevis pieglaudu un skūpstu dāvāju.
Tai augums notrīsa un skatiens izdzisa,
No mīlas karstuma tā pēkšni izkusa.
Tu lūdzu piedod man,ak skaistā sniegbaltīt,
Ka mierā neļāvu tev dzīvi pavadīt...
(22.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 6351
Kopā:8865645
|
| |
| |
|
Autori
