|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zīlējot mākoņos | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nezinu,
kad atnāksi Tu
vai aiziesi,
jo stundas neskaiti
un plaukstās laiku neturi.
Kā indes eiforijas tvērienā
esmu jūtās gūstīts.
Ieskrāpētas gaidīšanas aizritējušās dienas
sirds mīksti valgajās sienās,
saņurcītas kaudzes
baltu vēstuļu lapu,
jo man trūka
pareizo vārdu,
pasmaidīts neticībai
un noliegta cerība,
kā melns ar baltu
vienā mazā traukā.
Es nezinu neko!
Tik laiku skaitu
lapas ņurcot.
Un zīlēju mākoņos
Tavu
atkalatnākšanu.
22.03.2009
(28.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 16452
Kopā:8882393
|
| |
| |
|
Autori
