|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veca pasaka | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Bij' vecītim būdiņa maza,
Un pavardā liesmoja guns.
Tam vistiņa bija un kaza,
Melns kaķīts un uzticams suns.
Bet vakaros skumjos un garos,
Kad ziemelis raudāja žēls,
Pie vecīša atmiņu staros
No Īrijas atbrauca dēls:
"Ir meži aiz sāpēm jau zili,
Sen izraudāts dzimtenes piens.
Man svešumā jābūvē pilis.
Ak, piedod, ja nomirsti viens !"
Tās krāsmatas - Latvija mana,
Kur izdegt un celties, un augt.
Man palikt par krokusa zvanu
Caur sniegiem pret debesīm plaukt.
Man elpot kā krokusa zvanam
Uz drupām, kur dzimtene vīst
Ne pilī kā rijīgam tranam,
Kas mīlēt vairs nespēj, bet nīst.
(20.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5213
Kopā:8888032
|
| |
| |
|
Autori
