|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | verbāla paranoja | Autors - LiTi
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man ir bail
No tumsas
Un klusuma
Bet tie atnāca
Aprija elektrību
Un izlēja manu kafiju
Klusums mani padara
Par lempi no bilžu grāmatas
Un priekšmeti kļūst dzīvi
Un uzvedas skaļi pēc
Vienpadsmitiem.
Tā dīvaini. Es. 2 sveces.
Muša – bezpajumtniece,
Kura zuzina kā ruporā.
Varbūt ir manas bēres?
Nē. Man nāk miegs.
Neticu, ka mirušie
Grib gulēt.
Kā ir – vecotēv?
(02.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
