|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tevi nolaupīt ikdienai. | | Ievietojis: gitux |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Manās stingrajās plaukstās
tavs māla augums
kūst.
Un acis kā ezeri veras,
kur jūra kā parfīms
plūst.
Tavu miesu sasiet
ar rozēm un ērkšķiem,
lai lūzt!
Tavas acis aizsiet,
un tumsu un mani, tad lūpas
lai lūdz!
Tevi nolaupīt ikdienai, pelēkai,
un atļaut tad pagātnei
grūt.
Pašai aizmukt no dzīves.
Ar tevi tik vien man ir
būt!
(17.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 15983
Kopā:8881924
|
| |
| |
|
Autori
