|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Asaru uzvara. | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā karotāju, kas kaujā krīt,
No zobena ievainots.
Tavas asaras salauzt spēj garu
Un lepnumu sīvu sirdī, kas mīt.
Es nometu bruņas un vairogu,
Pret zemi ar’ atsitās zobens.
Tev pretī es kaila un tīra
- Tev un tavām asarām.
Tu salauzi mani ar asaru vienu,
Lūpu kaktiņu, kas bezcerē trīc,
Žēlumu sirdī un skatu tik liegu.
Bez zobena tu mani ievainoji.
Sīvs lepnums nu ir manas drumslas,
Kas sabira gabalos.
Karsts spīts manī izdzisa
Kā saules izkveldēta lāse.
Tu mani pieveici – balts, tīrs un kails,
Bez zobena, vairoga vai loka
Sabira mans lepnums un spīts
Tūkstoš mazmazītiņās daļās.
(20.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
