|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neizgaist | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Laiks pieglaužas kādā eiforijā,
sirds vilciens atkal neapstājas,
rudens maigi un vienlīdz asi pieglaužas miesai,
soļi neizgaist
un mākoņi klusē.
Ūdenī koķeti atspīd zvaigznes,
ugunskurs smiltīs jautrus stāstus rada,
sarkanvīns izdzerts un jūtam vaļa ļauta,
aiztraucas kārtējā diena un nakts,
soļi neizgaist
un klusē.
Smaids un pretsmaids,
nomīdīta zāle vēl tomēr smaržo,
gājputni ceļam koferus kravā,
rudens jau pieglaužas
un soļi
neizgaist.
24.08.2009. S... TXD
(31.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 15543
Kopā:8881484
|
| |
| |
|
Autori
