|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolemtība | | Ievietojis: 52345ewtwert |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šī neizbēgamā nolemtība,
Riņķo kā Zeme ap mani.
Un skraida mana pazemība
Kā ieliekti torņa zvani.
Neskatos es uz tās pusi,
Pietiek ar apziņu – nesanāks.
Jo ik vakaru, kad dusu,
Sapnis kļūst tik savādāks.
Ak šī brīnišķā nolemtība,
Zināms, kas nekas nav vērts.
Ik katram mums ir sava sūtība,
Gulēt skaistā kapā, kur ērts.
Zināt to, tas mums ir lemts,
Nav mērķa un laimes šai dzīvē.
Tāpēc brīžiem piespēlēts mums samts,
Šajā mokošajā Elles paradīzē.
(26.10.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3675
Kopā:8886494
|
| |
| |
|
Autori
