|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomas | | Ievietojis: Zemene83 |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šai klusā vakara stundā,
kad daba laižas snaudā
Es vēl klusā cerībā eju
Caur parku atmiņās skauta un saprotu,
Cik ļoti man Tevi vajag.
Šai klusā vakara stundā,
kad daba laižas snaudā
Es vēl klusā cerībā eju
Caur parku atmiņās skauta un saprotu,
Cik ļoti man Tevi vajag.
Sirdi sažņaudz vārdi neizrunāti,
Ak kā moka klusums!
Kā sāp,tas , ka nepateicu Tev:
"Neaizej, neaizej pirms neizrunājam visu to kas sāp
Neaizej, neaizej pirms saule aust,
Bet ļauj man Tevi lūpām skart un nepalaist!"
Žēl, ka palika šie vārdi neizteikti...
Un aizgāji Tu atstājot vairs tikai atmiņas
Un nerimstošas asaras
Kas liedza mums viens otrā ieklausīties
Un Kliedēt naidu klusumā
Bet tagad...bet tagad nav nekā
Vien atliek vēlēt katram savu ceļu iet
Kā arī kliedēt atmiņas, kas sāp
Un atcerēties to, kas sirdij ļauj līksmai būt un
šai dzīvē visu ko jaunu gūt.
(24.11.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 11654
Kopā:8877595
|
| |
| |
|
Autori
