|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizmirstais ceļš | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jau visas takas apaugušas sūnām,
Bet atmiņa vēl senās pēdas jūt,
Kad atkal basām lieku savus soļus,
Kur gadu desmitiem nav nācies būt...
Tik saldkaislīgus treļļus bārstīdama,
Sāk skanēt dzidra lakstīgalas balss,
Un agrāk nepamanīts strauts tur lejā
Man stāsta čalojot – drīz ceļam gals.
Es lēnām iemērcu tur savas rokas,
Lai saviļņots tas duļķes jundītu,
Un laiku dziļumā man ienirt ļautu,
Kur senas domas, vārdi skanētu...
(17.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3385
Kopā:8886204
|
| |
| |
|
Autori
