|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sadegt! | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Asniņam pietiek drosmes un dzīvības spēka
Izplestiem spārniem ielauzties pasaulē.
Tāpēc nesauc, lūdzu, ja vari, šo brīdi par grēku -
Es neesmu ledus, kas sirdsčukstus nosaldē.
Tos satrauktos, kuri uz zemes un manējās krūtīs,
Un arī tos klusos, kas ezera dzelmē mīt,
Kas radušies janvāra salā uz sarmotām rūtīm
Un tagad kā kļavlapa tavā pagalmā krīt.
Es neesmu burve, es tiešām vēl tikai mācos,
Un meklēju kādu, kas palīdzētu man burt.
Tad aizvestu sirdsupi vietā, kur mutuļo krāces,
Un pacenstos iemācīt tevi tur uguni kurt.
Vēl straume ir rāma. Es pasmeļu ūdeni saujās
Un dzeru kā bērzsulas, koks kamēr nesaka - Viss!
Man gaismas tik daudz, vien baidos no elpas straujās,
Jo liekas - par tuvu deg satrauktās debesis.
Ja asniņam spēka diezgan un saulei - smaidu,
Tad man - mani spārni, pret vēju lai lidot var.
Un, vai nav vienalga, cik augstu, bet zini - es gaidu,
Kad sirds mani pacels līdz saulei, kaut - sadegt man!
(22.04.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1440
Kopā:8891927
|
| |
| |
|
Autori
