|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Naktstauriņa nektārs. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es domās redzu tikai vienu viņu,
To meiteni, ko savācu no ielas.
Šo mazliet noreibušo naktstauriņu,
Ar kuru pavadīju nakti vienu.
Kā viņas reibums manās lūpās dzisa,
Kā slāpu viņas apskāvienos kvēlos.
Tā vēlējās man piederēt it visa,
Līdz nesapratu vairs, ko īsti vēlos.
Šo kaisli pirku es par cenu dārgu.
Rīts ausa nemanot pār zvaigžņu taku
Un viņa, neteikusi savu vārdu,
Prom devās, atstājot man tukšu maku.
Un tomēr neatdotu es ne vienam
Šo kaisles mirkli velnišķo, ar viņu,
Ar meiteni, ko savācu no ielas,
Ar saldi noreibušo naktstauriņu. (01.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5086
Kopā:8895573
|
| |
| |
|