|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | NO SEVIS IZEJOT | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik daudz man būtu jāpasaka tev,
Bet es to visu atkal turu sevī,
Un bieži pārmetu par slinkošanu sev,
Man būtu jāiziet no sevis, satikt tevi.
Ar sevi kopā nevaru es smiet,
Sāks ļaudis skatīties uz mani smīnot,
Ar tevi kopā negaiss -pūsma šķiet,
Kā putni traucam spārnus savicinot.
Tavs smaids ik lietus lāsi žāvēt spēs,
Pie pleciem atkal sajutīšu spārnus,
Ja tikai iziešu no sevis beidzot es,
Tu līdzās-jāpārpeld nav okeānus. (14.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|