|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nekroze | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl it nekas nav beidzies, jo sācies nav nekas.
Smird vakardienas trūdi un sirdī samazgas.
Kur manas dzidrās upes, pret kalnu plūstošās(?) -
Es esmu duļķains dīķis šai gaismā lūstošā...
Es esmu rudzu druva, kas krūmu audzēm tiek
Un krustceles, kur vienam uz mūžu jāpaliek.
Bez kompasiem kā drudzī man garām gudrie trauc,
Un brīnos es, jo dzirdu – tas manām ausīm ļauts...
Un baidos es, jo jūtu – ir atmiris pat prieks,
Kas, mīlestības spārnots, no sirds uz sirdi tiek.
Bet nav par ko vairs gausties, jo ne bez vainas es -
Man dāvinātās rozes guļ sapņu renstelēs.
(18.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 16066
Kopā:8882007
|
| |
| |
|
Autori
