|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ugunsgrēks | | Ievietojis: liu |
Komentāri (4)
Izdrukas versija
Deg māja. Liesmu mēles šaujas ārā pa logu, kaut kas grab un krakšķ. Cilvēks vienaldzīgi pīpē uz balkona, vērojot, kā citi tikpat vienaldzīgi pastaigājas gar negadījuma vietu, apmierinot savu ziņkārību - visi it kā nejauši pagadījušies blakus. Divos naktī. Un ja nu kāds tur iekšā cīnās uz dzīvību un nāvi? Kāpēc tad, kad viss ir kārtībā, mēs par viņiem aizmirstam, bet tad, kad ir slikti, cenšamies parūpēties? Nav jājūtas vainīgiem par to, ka mums ir labi, mēs nevaram izglābt visu pasauli, bet varam palīdzēt kaut vai tikai saviem tuvākajiem. Ja mēs viens otru atbalstīsim, kopumā tā pasaule arī kļūs labāka.
Altruisms ir slēpts egoisms. Mēs jūtamies labi tad, kad palīdzam, bet, darot labu citiem, vislielākie ieguvēji esam mēs paši.
(25.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kvēl un kvēl
Kvēl un kvēl, un nenokvēp
sirds, kas labestībā spīd.
No vissīkākā jāņtārpiņa
pat spoža gaismiņa vīd,
zieds atveras bez skaņas,
vien ar savu smaržu vilina bites.
Un var...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3800
Kopā:8894287
|
| |
| |
|
Autori
