|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Brezenta asaras | | Ievietojis: parodija. |
Komentāri (12)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vasaras puteklis kā pazudis,
Kad lija, dzēšot mūsu smieklus.
Tagad sniegs kā baltas nogulsnes
Pēc mūsu svētā rudens lietus.
Kailiem smaidiem smaidam abi,
Kad labi, kad kopā atkal esam,
Kad nolūzt no palodzēm ledus stabi-
Šīs lāstekas, ko nepanesam.
Raudāt, dārgā, nedrīkst vairāk,
Drīzāk melot un dzīvot pasakā.
Tu mani sargā, dārgā, lietus laikā
Mani nolejot brezenta asarām.
Lai sausas beidzot pieres,
Liksim lai aizrok Baltijas jūru,
Un, kad aukstāks, dārgā, sak`, lai pienes
Sauli, nost tai abažūru!
(04.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5141
Kopā:8864435
|
| |
| |
|
Autori
