|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ceļš | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Met pilsēta pēdējo atblāzmu ceļos,
Kurus ar steidzīgiem soļiem Tu min,
No bijušās jaunības atmiņu krastiem
Dzīve sev pusnaktī mūžību tin.
Jau saplaisā taciņas vasarā ietās,
Ozolam zari no smaguma lūzt,
Smeldz dvēselē rūgtuma salstošie vārdi,
Stunda pēc stundas kā snieglapas kūst.
Caur tumsnējiem kāpieniem augšup un lejup
Debesu lidojums liesmojot dūc,
Aug spārnotas domgaitas, salūztot sapņos,
Un kārtējais solis kļūst bezgala grūts.
Kā izslāpis atvars Tu ikdienu smelies,
Piemirstot straumi, kas nerimstot plūst,
Zem kājām līst lietus, bet debesīs raugies,
Kur svelmainā klaidā rīts nedzimis žūst.
Tev izvēle dota starp šalcošām druvām
Un svīri, kam zeme kā ledus lauks šķiet,
Vēl nav Tevī iesnidzis putenis baltais -
Varbūt laiks tālāk caur var'vīksni iet?
(09.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 7243
Kopā:8890062
|
| |
| |
|
Autori
