|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | šovakar | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 šovakar manās mājās
tik auksti un klusi
un debess staigā pa grīdu
tumša un nogurusi
tukšums krūtīs pa šķēlei
turpina mieru griezt
un mālainu lemesi sirdī
smagi un smilšaini sviest
tomēr es zinu - kaut brienu
pa sniegu kas krāsojies melns
un koku zaros ne vēji
bet sāpes sastingstot smeldz
kaut aprausies taka kur eju
un nebūs vairs ceļa kurp iet
jo sauli un zvaigžņoto gaismu
arī būs nosedzis sniegs
es zinu - aiz melnajiem mākoņiem
baltākās debesis plaukst
un ēnā aiz apvāršņa krītot
vēl spožāk saulstari aust
es atļaušu cerībai sēdēt
pūkainā bērza zarā
un meklēšu laimīgu rītu
dvēseles atvasarā (15.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|