|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kur tavi meli ej...! | Autors - Eiforija - Aleksandrs Kaija
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pazuda sapēs uz ielām,,ar vēju
Kā pazūd rudenīgās lapas..
Tik vējš plēsa rāvienos,,kā skuķe
Ieķēries nepratībā kvēlā..
Un es ļāvos neticēdams..
Ka pa sirdi karstu piķi lies
Nu sēzu kailu galvu virtuvē
Bet sirdī darvas rūgtums
Pēc Melainās darvas rūsas
Pat acīm nav vaļas
Vien smaga galva rokās janotur
Viens rīts,viena elpa
Es ticu,,ievelkot gaisu
Būs vel rītdienai sviests
Lai sirdī manā atmieksķētu
To melu klāto jumtu zeltu
To nelabo,melno novakari
Kad paguris sēžu tavā priekšā
Un vārdi rīklē dziest.. (29.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2880
Kopā:8893367
|
| |
| |
|