|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | septini gadi | Autors - Skaidrite
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
šo dzejolīti es sarakstiju ļoti sen, man viņš ir pats mīļakais, veltijums manai vecmātei.
tajā laika man dzīve klajās ļoti grūti.
Septiņi gadi bez tevis.
Septiņus gadus es nesmaidīju
Tos gadus es raudāju
Pirms septiņiem gadiem
Ar asarām uz vaigiem
Es nāves gultā pavadīju tevi
Šos septiņus gadus
Dzīve mana par elle kļuva
Bez tevis vecomāt.
Es dzīvoju un nedzīvoju
Šos septiņus gadus
Es tikai par tevi, vecomāt lūdzos
(19.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4707
Kopā:8887526
|
| |
| |
|
Autori
