|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Muļķa mierinājums | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es mirstu – netraucēt un neapciemot!
Trin izkapti, lūr loga ailē nāve.
Kā sargsuns asiņains tā zonu sargā,
Kur slēpties, līst ne droši kājās stāvēt.
Tā manās ciešanās un bailēs tinās,
Līdz pēkšņi savienību klusi slēdzām.
Šo sauli mīlošos mēs nicinājām,
Un dzīves lauztos muļķus izsmiet mēdzām.
Bet blieza muļķis kāds ar lielu rungu,
Un, iekams nāve baiļu ķerta skrēja,
Vairs manī nebija tā sīkā kunga,
Kas degunu līdz debesjumam slēja.
(22.06.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 9879
Kopā:8875820
|
| |
| |
|
Autori
