|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu mani dzirdi | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es uzkāpu augstākā kāpā.
Ne augstākā gluži, bet augstā
Un paņēmis guni no lāpām,
To turēju izstieptā plaukstā.
Es nekāpu tajā, lai lūgtu.
Es vēlējos pateikties Dievam,
Par mīlu un laimi ko jūtu,
Par gaišām un saulainām dienām.
Man priekšā guļ jūra tik rāma,
Ka septiņām atbalsīm "Paldies!''
Ir sadzirdams nakts panorāmā,
Kur sapņi un cerības maldās.
Bet uguns, kas dega man saujā,
Pēc mirkļa jau iedegās sirdī.
Kad veroties tālē no kraujas
Es sajutu, Tu mani dzirdi...
(07.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 9946
Kopā:8875887
|
| |
| |
|
Autori
