|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mans eņģelis | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans sargeņģelis mani vēro,
Kā spoguļattēls debess zilgmē,
Kam mīlestība acīs kvēlo,
Kaut nevar fiziski tas mīlēt.
Mēs viens par otru zinām visu.
Kopš dzimšanas jau esam kopā.
Tik bieži sapņos redzu viņu,
Kā sievieti ar maigām rokām...
Tas sapnī bija, vai pa īstam,
Bet sākām sajust sevī kaisli
Un abi kopā Dievam lūdzam,
Lai Tas, kā savādāk mūs saista...
------------------------------------------
Tai dzīvot nu ar vienu spārnu.
Ne lidot vairs, bet būt man blakus,
Kad mēs caur dzīvi iesim tālu,
Kurp vien mūs vedīs likteņtakas.
(09.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 10057
Kopā:8875998
|
| |
| |
|
Autori
