|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Balta nakts virs ezera | | Ievietojis: Blazijs Grava |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tik balta nakts,
kā tavās acīs mirdzums.
Tik vilinošs skats,
kā tavas ādas maigums.
Un baltā nakts,
spulgo melnā ezerā,
kā balta acs
atspīd svešā sudrabā.
Es metos ūdeņos
un saplūstu ar tiem.
Vienmēr cik atceros,
esmu peldējis caur glāstiem.
Kā melni pirksti,
taustās gar manu miesu.
Cenšoties ataust mirkli,
ko caur vēnu pušu griestu.
Bet nē, mani pārņem tirpas
caur visu ķermeni kā strāva.
Tā mani noliek atkal pie vietas,
tukšs klusums kas galvā bļāva.
Miers, tik svēts miers,
kas atiet no bardaka.
Viens, esmu tikai viens,
kā balta nakts virs ezera
(07.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 6964
Kopā:8872905
|
| |
| |
|
Autori
