|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par dzērvēm un vēl | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Baltajā dzērvē nopūšas vāri kāds vārds, kas reiz nojauta bija,
Kad saulē kā tuksnesī gaidīja lietu un svelme zem debesīm lija,
Papīra putniem ir smaidošas acis, papīra putniem mīl sirdis,
Un, ielokot zvaigznes starp maigajiem spārniem, tu arī kā gaismiņa mirdzi.
Iepelēks sirmums iet diennaktīm cauri, un izlaužas mirkļi no stundām,
Salauzti tuksneši pārkrīt pār laiku, un dvēseļu sargi brien tundrās,
Bet visam par spīti tu dzērvīti loki ar cerību dzīvības vietā,
Lai smaidošās rītausmas pastnieki lido vistumšākā vakara rietā.
Nopulēts klusums dzer sekunžu elpas, un sastājas zvaigznes zem mēness,
Kā baloži brūni gaist skumjākās sāpes, un aizvējo skursteņu plēnes,
Vien baltākais sniegs mirdz zem gājēju soļiem, kas sapņus nes siltajās plaukstās,
Un dzērvītes lido tiem cerības dāvāt un mīlēt, kad ziemā kļūst auksti.
(15.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
