|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sirds atvasara | | Ievietojis: Anete Bee |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nokrīt no koka pēdējā lapa,
Un nogulstas uz Septembra kapa.
Tev acīs iebirusi mūsu vasara,
Be Tu saki: “Tā tikai asara…”
Mīla, Čigāniet!
Nu nesteidzies vēl līdzi vasarai iet!
Tava raibā lakata stūrī,
Mans skatiens vēl iekalts kā būrī.
Sirds pamazām putekļu kārtas krāj,
Bet jūtas vēl prātu kaislīgi rāj.
Kaut sejas panti tagad tēlo,
Vēl sirdī pieneņpūku vieglums kvēlo.
Ak, Čigāniet!
Došu tev zelta rubli pēdējo!
Ļaušu, lai saprāts aizvējo!
Tik lūdzu tev kā arprātīgais ārprātīgo,
Uzzīlē man laimes brīdi pēdīgo!
Uzzīle man skūpstus ar zemenēm
Un glāstus ar pienenēm.
Uzzīlē viļņu mīlas čuktus
Un pielijušu siržu pukstus.
Un, lai, gaidot lidojumam labvēlīgu vēju,
Es savā sirdī atkal jūtas sēju,
Neaizmirsti uzzīlēt man viņu-
Manu izgaistošo sirdsapziņu!
(02.07.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4108
Kopā:8863402
|
| |
| |
|
Autori
