|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pilsēta iemieg | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dūc sapņi kameņu valodā
un palodzēs sniegi snieg
uz mazu mirkli starp mūžībām trīs
man tevi ir jāsatiek
čukst ēnas pilsētas azotē
un krustcelēs ligzdo rīts
uz sīka sliekšņa starp pasaulēm šīm
tu esi man piesaistīts
plaukst rāmi sirdspuksti verandā
kur nejauši ciemojies reiz
es īvēs simt tūkstoškārt ieplaukšu
ja mirklis šis nepāries
kad nokusīs kupenās audzētais
un ziema pār laternām bēgs
es tevī kā klusumā ieaugšu
līdz dzīve mūs izspēlēs (05.12.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|