|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neizbrienamā svešumā | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Veltīts no tēvzemes izdzītajiem tūkstošiem un tiem, kuri ŠEIT, savās mājās, jūtas kā svešumā.
Neizbrienamā svešumā
Vējš mūs ir izvējojis,
Izplēsis stiprākās saknes,
Ausis dzirdīgas aizmaurojis,
Acīs redzīgās smiltis vien sējis
Un rokas sasaldējis.
Vairs negribam cits citu mīlēt,
Jo rētas vēl neņemas dzīt,
Sirds tikai asinis pumpē.
Drūms savilcies cerībai vaigs.
Ar laiku jau sarēto viss,
Kaut zemas šķiet debesis.
Nocietinātas dvēseles
Naktsskapjos vampīru dzerokļus glabā,
Un iecērtas zvēriskie smīni
Līdz pašai cilvēcības serdei.
Nāk laiks un aizmirstas viss.
Kāds atvēris debesis...
(18.01.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3645
Kopā:8886464
|
| |
| |
|
Autori
