|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cauri dzīvei | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs atnākam un aizejam, vien mācoties no kļūdām.
Pa reizei kaut ko sasniedzam, vai bēdās Dievu lūdzam.
Ak vai, cik esam dažādi, kaut vienādi no miesas.
Ir katram savi parādi, kas jāatdod līdz tiesai.
Viens metas dzīves kazino un jūtas visu spējam,
Kā akmens gaisā uzlido, bet tāpat nokrīt lejā.
No virsotnēm uz debesīm, kāds kāru aci raugās
Un sapņo dzīvam tikt pie šīm, ja vien tam pietiks naudas.
Bet vēl kāds, visus apskaužot un kurnēdams velk dzīvi.
Tam šķiet, ka baudu kalngali tam pienākas par brīvu.
Tāds tikai ņems un nenosarks, un nebūs viņam gana,
Līdz tukšā dzīve aizvedīs pie paša kapa malas.
Vien tas, kas vieglu roku dod, prot būt pa īstam laimīgs.
Viņš nesteigs meklēt vainīgos un nejutīsies vainīgs.
Ja šķiet, ka esi apdalīts šai straujā dzīves spēlē,
Sāc turēties pie debesīm, lai neiekristu ellē.
(11.06.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4260
Kopā:8887079
|
| |
| |
|
Autori
