|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dziesma | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz dzimusi uz dzeltējušas lapas,
Un ilgi nobriedusi bēniņos uz plaukta,
Pēc gadiem prātā iezagies man slepus,
Bet varbūt zemapziņas izmisīgi saukta.
Lai arī kā, šķiet paaugusies krietni
Šo vārdu nozīme, ko rakstīju pirms laika.
Tos pārlasot, nebūt vairs nenāk smiekli.
Tie mani uzrunā, kā fabula vai haikas.
No stīgu vibrācijām atdzīvojas tēli,
Kas gadiem ilgi bija gulējuši ēnā.
Tur mīla ir un varoņdarbi cēli,
Kam laiks ir atdzimt kādā melodijā lēnā.
No dzejoļa tu pārdzimsi par dziesmu,
Un nebūs jābalē vairs bēniņos uz plaukta.
Kopš brīža šī, tu degsi sirdīs liesmu,
Un kur vien būsi, vienmēr jutīsies kā saukta.
(14.08.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5167
Kopā:8887986
|
| |
| |
|
Autori
