|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es atdodos rudenim | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lapas pa gaisu griež valsi,
Vējš zaros šalc negantā balsī.
Vai iespītēt varam mēs šim?
Es atdodos rudenim.
Drīz saule beigs sasildīt maigi
Un salā kļūs sārti mums vaigi.
Laiks sajucis prātā, tev šķietas,
Bet dabai tās ierastas lietas.
Skumjas kad nolaižas mēmi
Un sirdi māc iedomu ķēmi,
Atmetiet rūpes un raizes -
Par raugu der drūmums priekš maizes!
Nāks pavasar's basām kājām
Pa kūstošo sniegu uz mājām
Un ierakstīs smieklus kā rasu
Tais plaukstošās lapās, lai lasu...
(17.09.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
