|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Īkstītei | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uz tavu mazo pasauli es skatos,
Kur solis mans, ir dučiem tavu soļu,
Kur tavas debesis es ieelpoju,
Un vētru radu, kad pie tevis liecos.
Es vienā dienā izstaigāt to spētu.
Tur viss tik tuvs un itnekā nav lieka,
Tur staro viss no neviltota prieka,
Bez reklāmām no mārketinga lēta.
Uz tavu lielo pasauli es skatos,
Kas tevī ir bez robežām un grožiem,
Kas plašāka ,kā kopā liktiem milžiem,
Un pieskaroties tai, ikreiz ko mācos.
Ja ļautu to kaut mirkli saukt par savu,
Tad droši vien es tajā apmaldītos.
Tad varbūt pats no sevis sāktu bīties,
Kad apjaustu, kāds plašums sirdī tavā.
Es nevaru pat nojaust, ko tu domā.
Tik savādā, līdz galam neizprastā,
Tik zināmā, bet reizēm neparastā,
Kad, zīdā tērpta, sēdi manā delnā. (21.12.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1070
Kopā:8891557
|
| |
| |
|