|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | TEV | | Ievietojis: Sarma25 |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Noglāsti manus matus, kad jasmīni smaržo un plaukst,
Piekaries manam vaigam, kad vēji purenēs stieg.
Ieskaties manās acīs, kad zili rudzpuķes zied,
Jo man vajag tavas rokas, kas tura mani ciet.
Piekaries manaj sirdj, neļauj tai projām skriet,
Ieklausies manā elpā, kad vasara pļavās brien.
Es gribu būt vēja dziesma, kas tevi un domas skauj.
Kas piekļaujas, klusē un sapņo un mīlēt vien sevi ļauj.
(26.03.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4262
Kopā:8870203
|
| |
| |
|
Autori
