|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Iemāci | | Ievietojis: aggy99 |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iemāci mani nejust
tās sāpes, kas sagriež ādu,
kad vārpzāle cauraug pirkstiem
kā negaisa izmazgāta.
Iemāci nebūt naivai,
kad ticu tiem vīstošiem asniem,
kas pēdējo reizi grib ataugt
caur dzeloņiem tērauda asiem.
Iemāci vērmeles nejust,
kas smaržo pēc rudens rūgta,
šai dzīvē es bieži bez sapņiem
un sirdspukstu neielūgta.
Iemāci mani nebūt,
kad krusa cērt jasmīnu ziedus,
gribu pār zemi reiz nolīt
kā saudzīgs un veldzējošs lietus.
(10.06.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
