|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | dzejolis par rūķi | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
man uz skapja dzīvo rūķis, dažreiz čalis, citreiz pūķis
gadās naktis noraud klusi, kad dzīve pāri darījusi
uzkāpju pie viņa augšā, ieritinos siltās plaukstās
klausos klusumu un vēju, arī to, ko nedrīkstēju
dzeram kopā melnu vīnu, es par diviem, zinu, zinu
skaitu savas vecās dzejas, kamēr šis par viņām smejas
man caur nakti sarec rētas, lai neviena neredzētas
jā, kad viens un nav nekā, labāk ēna pustumsā
pienāks rīts, cik var tik viens, pelēks logā pieskāriens
tad no rūķa, kas nekas, nepaliks pat atmiņas
(30.10.2014) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 11776
Kopā:8877717
|
| |
| |
|
Autori
