|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Divas baltas sveces (20 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs izdegām, bet mūsu sveķi vēl pilēs.
Kā mīlējām mēs, vairs nemīlēs.
Silti un stipri, un bez vārdiem,
Strauji un augsti, pa diviem stāviem.
Muļķi divi, kā mums tādiem
Vispār ticēt otra vārdiem?
Mēs neticējām - mēs mīlējām.
Taču mīla izirst kārtējā vainā,
Top mazāka un ātrāka, kā kadrs ainā.
Mūsu atmiņas izgaisīs laika gaitā,
Un mūsu uguns tiks pārvērsta mūžīgā tvaikā.
Tu nedomāji, ka mani pazini,
Es nedomāju, ka tu varēji.
Viņi domāja, ka esam nolemti,
Un tieši tas mūs kopā turēja
Stiprinieki un Muļķītes,
Un viņu visu dvēseles,
Roku rokā stāvēs,
Kamēr mīlā izkūpēs.
Kā divas baltas sveces.
(11.08.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
