|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kas zinās | Autors - Rebeka
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vienīgās acis, kurām es nebaidījos,
Vēlējos lūkoties tajās ik brīdi,
Es iemīlēju tās.
Tāpat Tavas lūpas,
Tavas saldās, maigās lūpas,
Tik saldas kā aizliegtais auglis.
Ik pieskāriens, ko sniedzi,
Neprātīgi ādu dedzināja,
Aiz patikas un laimes sajūtas.
Dzīve bija pilnīga ar Tevi,
Tas viss un vēl vairāk,
Bija un izbija,
Muļķīgu iemeslu dēļ tas,
Un tomēr, to mazo muļķīti es iemīlēju,
Kas to lai zin,
Varbūt joprojām,
Mīlu..
(14.07.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5167
Kopā:8887986
|
| |
| |
|
Autori
