|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apmaldījies | | Ievietojis: Lauris1 |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu teici - mēs mūžīgi iesim
Basām pēdām
Pa smilšaino dzimtenes ceļu.
Tu teici - nebūs vasarai beigu,
Nebūs bēdu,
Asaru, sirds brūču dziļu.
Tie bija meli.
Bērnība beidzās,
Drausmīgas vētras gāzās man pāri.
Viens solis nepareizs, otrs -
Tik slikti nu veicās,
Dzīve ļaunāka šķita par nāvi.
Pēc sāpēm un pūlēm
Es pavērsu skatu
Uz dzimtenes lielceļa pusi.
Kāpēc vien tagad, ne agrāk?
Visu šo laiku
Tu biji mani tur gaidījusi.
(04.08.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
