|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Latgales sirds | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vakars sārtaini zied, un es izeju Rēzeknes ielās.
Tur es staigāšu viens, līdz pat brīdim, kad atausīs rīts.
Tur es staigāšu viens, tā, lai sajūtu solī ikvienā,
To, cik brīnišķi mirdz, sirmām ugunīm, Latgales sirds.
Sevī vēsturi nes namu sarkano ķieģeļu sienas.
Bet man neliekas svešs, tajās ieaustais sentēvu stāsts.
Rāmā gaismiņā dus, soļiem mērītie parki un ielas.
Un, kā pieskāriens kluss, ataust atmiņā māmuļas glāsts.
Naktī Rēzekne mirdz, dusot septiņu pakalnu klēpī.
Tikai rietumiem līdz, garām pilskalnam upīte skrien.
Seno dievnamu balss, kas ik reizi to sargā un svētī,
Lai cik būtu es tāls, mājup aicina mani arvien.
(23.04.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1679
Kopā:8892166
|
| |
| |
|
Autori
