|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viss apzināts | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es stiepju savas rokas pretī zvaigznēm muļķīgām.
Ar acīm ciet es skrienu pa takām vijīgām.
Man pavadonis klauvē pie durvīm ļodzīgām
Un kliedz, ka stacijas jau sen ir samainītas vietām.
Klusums, mirklis, es paveru acis,
Spilgta gaisma man iecērtas nāsīs.
Brīnies vai nebrīnies, pareizā gaisma,
Tevi jau sen esmu nojautis - skaista!
Te nu es sēžu un smaidu un gaidu,
Saku šai gaismai, ka nav tai vēl laika.
Tikai, kas muļķajās zvaigznēs ir bijis,
Varēs teikt gaismai - to pierādījis.
Lai jau šī gaisma sola to prieku,
Mūžību, laimi, ikdienas mieru,
Gaismas ātrumā steigties par strauju,
Drošības jostas vēl jāizgudro!
29.08.01 (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 8633
Kopā:9042228
|
| |
| |
|