|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Miegainā dzeja | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Miegā pazaudētas velna asaras-
man tās tik ļoti vajag,
es tiecos pēc vasaras,
ar kuru spēlēties naivi.
Pamostos un uz pasaules vairs neaizmigt,
jo tādas pasaules nemaz nav,
dziļi,dziļi stigt
līdz ceļiem elles ūdeņos.
Zemeņpienā mana būtība mazgājas,
tai tīrai tik un tā nepalikt,
man nav un nebūs īstas mājas,
jo esmu tikai dzeja.
(08.04.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4153
Kopā:8863447
|
| |
| |
|
Autori
