|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēl ne | | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neatdod mani skarbajai pasaulei,
Spārnus tā aplauzīs man,
Pasargā mirkli vēl – lūdzu,
Lai tavi vārdi lidojot san.
Pažēlo mani un nemet
Tai plaisā, kas zemi uz pusēm šeit šķir,
Es beigas pie kājām sev redzu,
Tās smejas, es zinu – tā ir!
Es paveros saulē, tā tālu,
Bet spoža un acīs man dzeļ,
Saulstaru spēku man vajag,
Bet nezinu kur lai to smeļ.
Es mēģinu peldēt pa straumei,
Smaga nožēla mani vien sedz,
Vajag, lai remdē kāds sāpes,
Un blakus man uguni dedz.
Kliedz izmisums tumšajā klajā,
Tas tevi nu atpakaļ sauc,
Ilgas pēc gaismas dziļā vilnī
Manu elpu ar ūdeni jauc. (14.04.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2450
Kopā:8861744
|
| |
| |
|