|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Paej garām | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Negribu, negribu, negribu
Ieraudzīt to kā es nomiru,
To kā es vēl tevi satiku,
Kā tevi domās es galēju.
Radīšu, radīšu, radīšu
Kapu, kur tevi es guldīšu.
Nedomā aizbēgt, ja satikšu,
Sāpēs - kā sirds liks - tā darīšu.
Smaidīšu, smaidīšu, smaidīšu,
Brīžiem tik sejā tev iespļaušu -
Tāda nu dzīve ar brīnišķu
Blefa un piparu garšu.
Apriebies, sapratu, redzēju
Tevis kā cilvēka būtību :
Garām ej, negribu, negribu,
Trūka man izdzēst vēl jūtību!
15.04.2002 (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 8712
Kopā:9042307
|
| |
| |
|