|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apvainojies uz dzīvi | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu ko lai saku saku?
Dzīve dara mani traku.
Man uz dzīvi apvainoties -
Nospļauties un sastrīdēties.
Klusēju un vēsi raugos
Es no malas savos draugos.
Patiesībā veros sevī
Atkal veros stulbi sevī.
Nepalīdz ne rupjas lamas,
Nepalīdz ne sisti ģīmji,
Nepalīdz pat karstas skavas,
Neglābj mani pat ar līmi.
Saki vien, ka īpašniecisks,
Drīzāk tikai iejūtīgs,
Tikai žēl ka iejūtība -
Manī vērsta, nepalīdz.
Apstākļi un sakritības,
Nu par daudz jau , slikti kļūst.
Apkārt tikai nelaimes nāk,
Ko lai dara, nez kas lūzt?
09.07.2002 (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 8644
Kopā:9042239
|
| |
| |
|