|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pusaudzis II | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nu kaut kā pamatskola nost
Un nu jau pietiek dzivi post,
Vai tiešām jēga mocīties,
Ja var kā citādi kā riest.
Un nu jau dzīve labāk šķiet
Ir panesusies, brīvāk iet.
Uz ielām tumši slapstoties,
Tik jautri, nevaig pārcensties.
Tik atkal kāda problēma,
Nu kaut ko jādara, vai ne?
To kaut ko var būt pudelē
Var atrast, tad ir nodarbe.
Nu kaut kur naudu grabinot,
Ar draugiem sanāk ielīksmot
Un saldi rūgtā reibumā
Tie redz, ko netīkamu, jā.
Tas puisis, kurš bij centībā,
Tas mūžam aizņemts, darbībā,
Tam nodarbes tik svešādas,
Bet tomēr nav tik dzeršanas.
Bet kamēr tas tur noņemās,
Tie labāk tikmēr nodzerās,
Bet ne jau tikai nodzerās,
Bet vēl jau cits kas ieplijās.
Nu tā kā interešu nav,
Bet iespaidus gan gribas raut,
Tie atrod kaut ko jaunu, lūk,
Tās - narkotikas, tām tie klūp.
Nu sākas jauna ēra tiem,
Kur vietas nav kam citādiem.
Un naudu jaunam priekam vaig
Un trulums viņu sejās spraigst.
12.08.2002 (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 8710
Kopā:9042305
|
| |
| |
|