|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rīts | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš pamodās un bija viens.
Ne gluži viens bet sazvērnieks.
Kā acis vaļā, pašliecīgs
Un ļoti spējīgs iespiedziens.
Tie apkārt ko no viņa grib,
Tas neprotams, tik acis zib.
Visapkārt smaidu pasaule
To ņurca tā ka, nelaime.
Viņš interesē lūkots tiek,
Bet pašam tā vien gribas kliegt –
Kā vienmēr kaut kas cerēts būs –
Ko sasniegs mazais, par ko kļūs.
Un atkal vienā ģimenē
Ir laime kā vien nevērtē.
Un arī rūpju pārpārēm,
Jo dzīvē nav kā multenē. (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 8691
Kopā:9042286
|
| |
| |
|