|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Netīrais pelnu traks | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un aizpūta dzeja projām ar pelniem -
Mani no pelnutrauka ar velniem.
Pajuka saturs un vārdi var pāriet,
Noskatoties kā cilvēkus sāliet.
Burciņās iekšā pēc garšīpašībām,
Viens divi trīs un visi pa līgām.
Pārliecība būs vienā no burkām -
Katrā no tām būs pa pāris žurkām.
Arī pat mani šī slimība ķēra –
Sadalīt kastītēs visus, kas vēra
Manējās durvis, kas pievērtas klusi,
Pienācāt – klauvējiet, klusi bet klusi.
Rūtiņu valstībā cilvēki tādi –
Dažādi ļoti un bieži nekādi,
Lai vēl kāds pasaka – dalījums lieks;
Ne jau, kur pasaulē nekusis sniegs.
Un aizpūta mani projām ar pelniem,
Viesuļu vētrā gan ķēros pie zariem,
Izmisis, saskumis, padevies gaumei,
Melns es kā krauklis, es atdevos miglai.
08.09.2002 (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 8694
Kopā:9042289
|
| |
| |
|