|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sviests iz dzīves | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai dzirdi kā pasaule skan?
Tā smejas un acīs spļauj man,
Par to, ka es pātarus neskaitu
Un bērnībā putniņu nositu.
Ik brīdi tā smejas un ņirgājas
Un gaida lai sirds mana apstājas,
Bet mamma man spītību neizdzina,
Tā kūlu ik vasaras dedzina.
Tā atriebjos vislaik es pasaulei.
Ieriebju dabai un cilvēcei –
Ar elektrību zivis makšķerēju
Un dzīvniekus zoodārzā piebaroju.
Nu labi, neesmu tik riebīgs es
Vienkārši kaitina mani neveiksmes.
Skolā, jūtu, vairs neveicas,
Manas atzīmes – cūcenes izbeidzas.
Arī neiet vairs meiteņu lietās
Visām foršajām draugi, pēc grombjiem tie izskatās.
Un nezinu, vai darīt man to ko gribas,
Jo sākušas sāpēt pēc treniņiem ribas.
Nu labi, apsolos, kaut kā jau cīnīšos,
Darīšu tikai labu, vairs nekaušos.
Nesmukās meitenes neapsaukāšu
Un rīt pat uz pirmo lekciju aiziešu!
(22.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1150
Kopā:8883969
|
| |
| |
|
Autori
