|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es par sirdi cīnīšos | Autors - Hektors
| | Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
kaisle dun
tavās velnišķīgajās acīs
gremdējot visas sāpju zemūdenes,
nocērtot vecus kokus
un nodzēšot pavardā mātes liesmiņu.
es ienāku pa durvīm,
bet patiesībā esmu izgājis tālu prom –
skrien gar acu zīlītēm
netīri debesu skūpsti –
ak, tad tieši tik slikti es jūtos.
lai taču tu man beidzot atvērtos
es atveros pats
tik liels kā visas triumfa arkas
un reizē tik mazs
kā mūsu šaurās durtiņas.
skrien puteņi mūsu būdā
un visas narcises agonijā krīt,
tu laikam esi tik trausla,
laikam tik aizejoša,
ka pa durvīm tiec ārā tikai tu.
sirds kā visu vectēvu laiva
negrimst un turas un pretojas,
bet liktenis man ir vīns,
tu aizgāji – nu un tad!
es par sirdi mūžam cīnīšos – pat tad!
(30.06.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4720
Kopā:8887539
|
| |
| |
|
Autori
