|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uzticies man! | Autors - Lāčuks
| | Komentāri (28)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aizmirsti rūpes un raizes.
Padodies šonakt man!
Neslēpies, viss tas ir velti,
Mēness mūs pieķers tāpat.
Nebaidies nomīdīt ceļu,
mēs esam viegli kā pūkas.
Stāsti skaļāk, ko jūti,
jo smilgas mūs sadzird tāpat.
Nāc man līdzi, paļaujies,
Tumsa tik akla, bet skaista,
Iesim pār ezeru abi,
tu redzēsi, negrimsim mēs.
Uzticies, lūdzu es tevi.
Šis ceļš ir agrāk jau staigāts.
Iesim kopā, mēness mūs vadīs,
Ceļš būs garš, bet skaists.
(06.07.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4195
Kopā:8887014
|
| |
| |
|
Autori
